Bērns

Slikts bērns mātei rūgts ābols.

Nelabs bērns padara tēvam sirmu galvu.

Viens bērns kā viens krekls – paliek drīz bez neviena.

Jo asa rīkste, jo mīļš bērns.

Bērns neprasa, ko maize maksā.

Bērns bez mātes ir kā sēja bez rasas.

Skaitļu sistēma ir kā cilvēka dzīve. Naturālie skaitļi ir veselie un pozitīvie. Maza bērna skaitļi. Taču cilvēka apziņa izplešas. Bērns atklāj ilgas, tie ir negatīvie skaitļi. Tie formalizē sajūtu, ka kaut kā trūkst. Un apziņa joprojām paplašinās un aug, un bērns atklāj intervālus starp akmeņiem, starp ķērpjiem uz akmeņiem, starp cilvēkiem. Un starp skaitļiem. Tas noved pie daļskaitļiem. Veselie skaitļi plus daļskaitli veido racionālos skaitļus. Bet apziņa vēl neapstājas. Tā grib parkāpt pāri saprāta robežām. Tā pievieno tik absurdu darbību kā kvadrātsaknes vilkšanu.

Cilvēki ir vienīgās būtnes, kas ļauj saviem bērniem atgriezties mājās.