Ikviena forma ir kāda iekšēja stāvokļa izteiksme.
Dīvaina sajūta – skatīties tuva cilvēka guļamistabā kaut pa spraudziņu un prātot, vai tomēr katrs nākamais jautājums viņu neievainos dziļāk, vai prašņādams nepazaudēsi viņu pavisam.
