Dedzība

Reizēm viņš sev jautāja, kādēļ dzīve ir tik ierobežota, kādēļ nav nedz bagātības, nedz piedzīvojumu, nedz mīlestības, nedz godkāres, nedz zināšanu un gudrības, bet tas neko nemainīja.Viņš atcerējās jaunības jūsmu. Viņu pārņēma izmisums. Pēc tam viņš atkal iesnaudās savā viduvējībā.

Tikai dedzīgas dvēseles prot cīnīties un uzvarēt, visi lielie darbi, visi cildenie veikumi, pieder tām. Vēss saprāts nekad nav radījis ko skaistu.

Neatmetiet sirds dedzību. Kūtrs cilvēks ir pamesta māja, kurā mitinās čūskas, sikspārņi un zirnekļi, un visi steidzas tai garām bailēs un pretīgumā. Bieži tur nakšņo laupītāji un zagļi. Patiesi, kūtrs cilvēks ir mierīga mājvieta ļaunumam.