Mūžība

Vienīgais plašums, kur mūžība pūš – darba mūžs.

Neko nav iespējams mīlēt izņemot mūžību un nav iespējams mīlēt citādi, kā ar mūžīgu mīlestību. Ja nav mūžības, tad nav nekas. Mirklis ir pilnvērtīgs tikai tad, kad tas ir saistīts ar mūžību.

Mūžība ir kauliņu spēlei nodevies bērns: vara pār pasauli pieder bērnam.

Atpakaļvēršanās savas būtības noteiksmē mūžība ir. Mūžību paturēt vērā ir apskaidrība. Tas, kas mūžību nepatur vērā, darbojas akli un ļauni. Mūžības atzīšana dāvā iecietību.

Trejās pasaulēs - pagātnē, tagadnē, nākotnē - dzīvojošs cilvēks var justies nelaimīgs, ja viena no tām ir bezvērtīga. Reliģija ir pievienojusi vēl ceturto - mūžību.

Laiks - savu tapšanu vērojoša mūžība.

Mēs esam gabali, kas izrauti no mūžības; pēc iznīces mūs atkal paņem mūžība.

Spinoza, kas ir bijis viens no gudrākiem cilvēkiem, un ir dzīvojis saskaņā ar savu gudrību, deva cilvēkiem padomu raudzīties uz notiekošo no mūžības redzes viedokļa. Tie, kas to spēs iemācīties, sajutīs, ka neciešamā tagadne kļūst krietni vien vairāk paciešamāka.

Mūžība - laiks, kad eksistē ideāli.

Visu Dievs ir savā laikā labi izkārtojis, pat arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu - ne tā iesākumu, nedz galu.