Arendta

Ideoloģija ir nekaitīga, nekļūst bīstama tikai tik ilgi, kamēr tai nesāk ticēt pilnā nopietnībā.

Ideoloģija no vienkārša viedokļa atšķiras ar to, ka tā pretendē uz vēstures interpretācijas atslēgu vai visas pasaules būves mīklu atminējumu, vai zināšanām par jebkuriem slēptiem vispārējiem likumiem, valda pār dabu un cilvēkiem. Zinātniskais aspekts ideoloģijā ir sekundārs un parādās tikai, lai nepieciešamības gadījumā tiktu izmantots, kā neapgāžams pierādījums.

Ideoloģija, kas vēlas cilvēkus pārliecināt un mobilizēt, nedrīkst patvaļīgi izraudzīties savu upuri.

Starp tiem, kas rada spīdošas un asprātīgas koncepcijas, un tiem, kas tās īsteno caur cietsirdību un zvēriskumu, atrodas bezdibenis, kuru nespēj aizpildīt nekādas loģiskas konstrukcijas.

Nacisms un boļševisms par savu rašanos vairāk par citām koncepcijām pateicību parādā ir panģermānismam un panslāvismam.

Izolācija un vienatne - nav sinonīmi.

Vienatnei ir nepieciešams tikai dzīvot vienam, tajā pat laikā, vientulība visasāk izpaužas citu sabiedrībā.

Jebkura attīstīta ideoloģija tiek radīta, uzturēta un pilnveidota kā politisks ierocis, bet nevis kā teorētiska doktrīna.

Mēs nedzimstam vienlīdzīgi; mēs kļūstam vienlīdzīgi kā noteiktas grupas locekļi pieņemot lēmumu cits citam garantēt vienādas tiesības.