Bēme

Labestība, kas neietver sevī ļaunumu, egoistisko sākumu,- tukša, snauduļojoša labestība.

Bez ļaunuma viss būtu tik pat pelēcīgs, cik pelēcīgs ir kaislību pamests cilvēks, nesavaldīta kaislība - ļaunums, bet šī pati kaislība ir arī enerģijas avots, uz priekšu dzenoša liesma.

Pasaule atrodas elles pašā vidū. Jo mīlestība to pamet, to pārņem alkatība, neprāts un plēsonība, un nav tajā vairāk vietas līdzcietībai. Katrs kliedz: ja tik man būtu bijusi nauda! Stiprais izsūc zemajam no kauliem smadzenes un ar spēku izspiež no tā sviedrus. Ar vienu vārdu sakot, visur tikai meli, krāpšana un laupīšana, un taisnīgi pasaule saucas par sātana ligzdu vai mājokli.

Bez pretmeta nekas neuzrodas, neviens atspulgs neuzrodas spogulī, ja tā viena puse nav tumša. Tādējādi, pretmets ir identitātes manifestācija.

Labais tikpat viegli pārvēršas par ļaunumu, cik ļaunais par labo.

Ļaunums - sevis paša ienaidnieks, nemiera cēlonis, kas nemitīgi cenšas padarīt sevi par neesošu.