Plikam visur auksti, laiskam visur grūti.
Kas negrib liekties, tam grūti art.
Trīs kuļ, deviņi guļ.
Deviņi vīri vienu gaili kauj.
Pūlas kā varde darvas mucā.
Strādā kā ar cimdiem.
Tas jau darbam acīs skatās.
Kad ūdens nāk mutē, tad jāmācās peldēt.
Slinkum, slinkum, laid mani vaļā, tevi kuls – man sāpēs.
Sēd aiz loga, gaida godu.
Nezodz dienu!
Kas visas dienas svin, tam nekad nav svētdienas.
Tur kalns jārok - teic slinkais.
Laiskam ir daudz darba visur.
Nieks par bitēm, ka tik medus.
Ēd un guļ kā meldera cūka.
Putra grāvī, maize muižā.
Kas gulošam ko dos!
Tad tik ceļas, kad saule kājgalā spīd.
Citu urda, pats guļ.
Sliņķi, še ola! – Vai nolobīta?
Slinks kā bluķis.
Slinks pa pelumaiss.
Visi slimi, visi slimi, atnāk svētdiena – nav ko glabāt.
Sliņķis pat mirt nevīžo.
No muļķa vairāk cerības nekā no sliņķa.
Raud maize, sliņķa ēdama.
No miega maizi necep.
Rokas klēpī – maizi nepelna.
Aukstums – sliņķu ārsts.
